Regulatīvo vajadzību novērtējums

Vielu grupas regulatīvo vajadzību novērtēšanas mērķis ir palīdzēt iestādēm izdarīt secinājumus par vispiemērotāko veidu, kā risināt konstatētās bažas attiecībā uz vielu grupu vai vienu vielu, t. i., izmantojamo regulatīvo riska pārvaldības instrumentu kombināciju un jebkurus starpposmus, piemēram, datu ģenerēšanu, kas vajadzīgi, lai sāktu un ieviestu šos regulatīvos pasākumus.

Regulatīvo vajadzību novērtējumā var secināt, ka regulatīva riska pārvaldība ES līmenī ir nepieciešama vielai(-ām) (piemēram, harmonizētai klasifikācijai un marķēšanai, iekļaušanai kandidātu sarakstā, ierobežojumam, citiem ES tiesību aktiem) vai ka pašlaik nav vajadzīga (turpmāka) reglamentējoša darbība ES līmenī. Lai gan novērtēšana tiek veikta attiecībā uz vielu grupu, var konstatēt, vai ir vajadzīga reglamentējoša darbība attiecībā uz visu grupu, apakšgrupu vai vienu vai vairākām vielām.

Regulatīvo vajadzību novērtēšana ir svarīgs solis saskaņā ar ECHA integrēto regulatīvo stratēģiju. Tomēr tā ir brīvprātīga, t. i., tā nav daļa no tiesību aktos noteiktajiem procesiem, bet tās mērķis ir tos atbalstīt. Regulatīvo vajadzību novērtēšana ir iteratīvs process, kas var sākties ar zemu informācijas līmeni un noteiktību par labāko turpmāko rīcību, lai ierosinātu konkrētākas regulatīvās pārvaldības iespējas attiecībā uz vielu vai vielu grupām.

Regulatīvo vajadzību novērtējums – iteratīvs process

Regulatīvo vajadzību novērtējumu var piemērot jebkurai vielu grupai vai atsevišķai vielai, un tas var attiekties uz jebkāda veida apdraudējumiem vai lietošanas veidiem neatkarīgi no iepriekšējās regulējuma vēstures vai tā neesamības. To var izdarīt, pamatojoties uz jebkāda līmeņa informāciju. Dalībvalsts vai ECHA var veikt šo analīzi katrā gadījumā atsevišķi. Sākumpunkts ir pieejamā informācija par bīstamību un informācija par lietošanas veidiem REACH reģistrācijās, kā arī jebkura cita REACH un CLP informācija. Tomēr var būt pieejams plašāks informācijas kopums, piemēram, kvantitatīva informācija par iedarbību un risku no reģistrācijas, novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar REACH/CLP vai citiem ES tiesību aktiem. Vajadzības gadījumā var ģenerēt arī papildu informāciju, lai varētu turpināt darbu ar grupu (piemēram, saskaņā ar dokumentācijas izvērtēšanu). Dokumentācijā ir jāatspoguļo neskaidrības, kas saistītas ar izmantoto informācijas līmeni.

Novērtējumu vajadzības gadījumā pārskatīs. Piemēram, kad ģenerēta plašāka informācija un noskaidrota bīstamība vai kad ir pieejami jauni dati par lietošanas veidiem un riskiem. To var pārskatīt tā pati vai cita iestāde.

Pirms sākt oficiālu regulatīvo riska pārvaldības procesu saskaņā ar REACH/CLP, iestādes pēc izvēles var veikt papildu padziļinātu analīzi par piemērotāko regulatīvo riska pārvaldības risinājumu (RMOA).

Par šā novērtējuma saturu atbild iestāde, kas to izstrādājusi. Iespējams, ka citām iestādēm ir atšķirīgs viedoklis un tās var izstrādāt turpmāku novērtējumu par regulatīvajām vajadzībām attiecībā uz tām pašām vielām (to grupu).

Pat ja regulatīvo vajadzību novērtējumā secināts, ka ir jāuzsāk reglamentējoša darbība, šādam iznākumam nav tiešas juridiskas ietekmes.

Lai iegūtu juridisku un regulatīvu nozīmi, novērtētajām vielām sekmīgi jāiztur viens vai vairāki oficiālie regulatīvās pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesi saskaņā ar REACH, CLP regulu, piemēram, harmonizēto klasificēšanu un marķēšanu (CLH), SVHC identifikāciju vai licencēšanu, ierobežojumiem vai citiem tiesību aktiem. Iestāžu nodomu iesniegt dokumentāciju REACH/CLP oficiālajos procesos paziņo ar nodomu reģistra starpniecību.

Regulatīvo vajadzību novērtējuma rezultāti tiek publiskoti, lai palielinātu iestāžu darba pārredzamību un paredzamību.