Endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošās vielas

Ikvienā organismā hormoni ietekmē nervu sistēmas funkciju un regulē organisma funkcijas, piemēram, augšanu un attīstīšanos, imunitāti, vielmaiņu, reprodukciju un uzvedību. Ķīmiskas vielas, kas ir "endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošās vielas", var ietekmēt hormonālo sistēmu, un tādējādi radīt cilvēku veselībai un dzīvajai dabai kaitīgas sekas.

Vielas, kas mijiedarbojas ar hormonālo sistēmu, taču nerada kaitīgu ietekmi uz to, sauc par "hormonāli aktīvajām vielām" vai "endokrīnajām aktīvajām vielām" . Tomēr ne vienmēr ir skaidri zināma robeža starp endokrīnajām aktīvajām vielām un endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem, jo dažos gadījumos šo vielu iedarbība kļūst skaidra tikai pēc tam, kad jau ir par vēlu.

Pastāv liels skaits dabīgo vai cilvēka darbības rezultātā radīto ķīmisko vielu, kam ir iespējama nelabvēlīga ietekme uz endokrīno sistēmu. Dažreiz sekas, ko izraisījusi endokrīnās sistēmas bojātājviela, ir redzamas tikai pēc samērā ilga lietošanas laika. Piemēram, endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošās vielas iedarbība uz augli dzemdē var radīt negatīvas sekas, kas ietekmēs pieauguša cilvēka veselību un, iespējams, arī bērnus nākamajās paaudzēs.

Dažādās pasaules daļās dzīvajā dabā, piemēram, gliemjos, vēžveidīgajos, zivīs, rāpuļos, putnos un zīdītājos, ir novērotas sekas, kas, iespējams, saistītas ar endokrīnās sistēmas traucējumiem. Traucētu organisma reprodukcijas funkciju sekas ir izraisījušas dažu sugu populāciju samazināšanos.

Epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka, iespējams, endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošās vielas ir saistītas ar izmaiņām cilvēka veselībā pēdējo desmitu gadu laikā. Tai skaitā novērota spermatozoīdu skaita samazināšanās, dzimumorgānu deformācijas gadījumu skaita pieaugums, kā arī biežākas saslimšanas ar dažādām vēža formām, kas saistītas ar hormoniem. Vairāk pretrunīgi tiek vērtēta šo seku ietekme uz nervu sistēmas attīstības traucējumiem un seksuālo uzvedību.

Saskaņā ar REACH regulu endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošās ķīmiskās vielas ir identificējamas kā vielas, kas rada ļoti lielas bažas līdzās ķīmiskajām vielām, kas zināmas kā vēža, mutācijas un toksicitātes izraisītājas, kas atstāj negatīvu ietekmi uz reproduktīvo funkciju. Regula paredz šo vielu aizvietošanu ar drošākām alternatīvām vielām.

Saskaņā ar Biocīdu regulu aktīvās vielas, kas tiek uzskatītas par tādām, kurām piemīt endokrīno sistēmu noārdošas īpašības, netiks apstiprinātas, izņemot tad, ja ir konstatēts, ka aktīvās vielas radītais risks ir nebūtisks, vai ja pierādījumi apliecina, ka aktīvā viela ir būtiska, lai novērstu vai kontrolētu nopietnu apdraudējumu sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai videi.

Norādījumi par endokrīno disruptoru identificēšanu

Eiropas Komisija ir lūgusi ECHA un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) ar Kopīgā pētniecības centra (KPC) atbalstu izstrādāt kopīgus norādījumu dokumentu par to, kā īstenot uz apdraudējumu balstītus kritērijus, pēc kuriem identificēt endokrīnos disruptorus saistībā ar Augu aizsardzības līdzekļu Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un Biocīdu Regulu (ES) Nr. 528/2012.

Norādījumu dokuments ir publicēts EFSA Vēstnesī.