Mikroplastmasa

Plastmasa ir nozīmīgs materiāls, un tā plaši tiek pielietota mūsu tautsaimniecībā. Plastmasa daudzējādā ziņā padara mūsu dzīvi ērtāku un bieži ir vieglāka vai lētāka nekā alternatīvi materiāli. Taču, ja plastmasa pēc lietošanas netiek pareizi likvidēta vai pārstrādāta, tā var ilgstoši saglabāties vidē un arī sadalīties mikroplastmasā — sīkos gabaliņos, kas rada bažas. Mikroplastmasu var arī speciāli ražot un ar nolūku pievienot izstrādājumiem. Turklāt daži plastmasas materiāli satur bīstamas ķīmiskās vielas, kas var negatīvi ietekmēt dabu vai cilvēku veselību.

Mikroplastmasa ir ļoti mazas plastmasas materiālu daļiņas (parasti mazākas par 5 mm). Tā var veidoties netīši, laika gaitā noārdoties lielākiem plastmasas gabaliem, tostarp sintētiskiem tekstilmateriāliem. To var ražot arī speciāli un pievienot izstrādājumiem konkrētā nolūkā, piemēram, kā pīlinga lodītes sejas vai ķermeņa skrubjiem. Kad mikroplastmasas daļiņas nonāk vidē, tās var uzkrāties dzīvnieku, tostarp zivju un vēžveidīgo, organismā, un vēlāk cilvēki tās var uzņemt ar pārtiku.

Ņemot vērā bažas par mikroplastmasas ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, vairākas ES dalībvalstis ir ieviesušas vai ierosinājušas valsts mēroga aizliegumus, kas attiecas uz mikroplastmasas apzinātu pievienošanu dažām patēriņa precēm, — galvenokārt uz mikrolodīšu izmantošanu noskalojamos kosmētikas līdzekļos, lai panāktu pīlinga un attīrošu efektu.

Nesen Eiropas Komisija publicēja pētījumu, kurā sniegta plašāka informācija par mikroplastmasas daļiņu apzinātu pievienošanu izstrādājumiem un to radīto risku cilvēku veselībai un apkārtējai videi. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) arī pārskatīja pieejamos pierādījumus par mikroplastmasu un nanoplastmasu pārtikā.

Saskaņā ar REACH regulā noteiktajām procedūrām, ar kurām ierobežo vielas, kas rada risku apkārtējai videi vai veselībai, Komisija pieprasīja ECHA izvērtēt zinātniskos pierādījumus, lai veiktu ES līmeņa regulatīvos pasākumus saistībā ar mikroplastmasas pievienošanu jebkāda veida izstrādājumiem ar nolūku. Iespējas, kā mazināt mikroplastmasas nonākšanu ūdens vidē, tiek pētītas arī citā projektā, ko īsteno Eiropas Komisija.

Kādos tipiskos patēriņa izstrādājumos var atrast ar nolūku pievienotu mikroplastmasu? 

Mikroplastmasas daļiņas ar nolūku tiek pievienotas dažādām ES tirgū pieejamām precēm, piemēram, dažiem kosmētikas līdzekļiem, ķermeņa kopšanas līdzekļiem, mazgāšanas līdzekļiem, tīrīšanas līdzekļiem, krāsām, kā arī produktiem, ko izmanto naftas un gāzes rūpniecībā un smilšstrūklas iekārtās.

Patēriņa precēs mikroplastmasa visbiežāk ir sastopama kā abrazīvas daļiņas (piemēram, mikrolodītes, ko kosmētikā izmanto kā pīlinga un pulēšanas līdzekļus), bet tā var būt pievienota arī citām vajadzībām, piemēram, lai uzlabotu produktu viskozitāti (biezumu), izskatu un stabilitāti.

Turklāt ECHA vērtē arī izstrādājumus, no kuriem ar nolūku paredzēts izdalīt mikroplastmasu, piemēram, lauksaimniecībā lietotas barības vielu mikrogranulas.

Kā mikroplastmasa var potenciāli pastiprināt vides piesārņojumu?

Aptuveni 2 līdz 5 % no visas saražotās plastmasas nonāk okeānos. Daļa no tās ir mikroplastmasas veidā.

Tiek uzskatīts, ka dažādiem izstrādājumiem ar nolūku pievienotā mikroplastmasa pagaidām veido tikai samērā nelielu daļu no visas okeānos esošās plastmasas. Taču tā var izraisīt problēmas iepriekšējos vides posmos — iekšzemes ūdeņos un augsnē. Reaģējot uz to, vairākas valstis, tostarp dažas ES dalībvalstis, ir veikušas pasākumus, lai ierobežotu mikroplastmasas lietošanu.

Tiek gatavoti ierobežošanas priekšlikumi

2018. gada janvārī ECHA paziņoja, ka tā izvērtēs nepieciešamību noteikt ES mēroga ierobežojumus izstrādājumiem “ar nolūku pievienotu” mikroplastmasas daļiņu laišanai tirgū vai izmantošanai vai tādiem lietošanas veidiem, kas paredz mikroplastmasas daļiņu “izdalīšanu vidē ar nolūku”.

Šīs izvērtēšanas pirmajā daļā aģentūra izsludināja aicinājumu iesniegt pierādījumus un informāciju par izstrādājumiem ar nolūku pievienotu mikroplastmasu. Šis aicinājums paredzēts, lai apkopotu informāciju par visiem iespējamiem veidiem, kā mikroplastmasas daļiņas ar nolūku izmanto izstrādājumos. Apkopoto informāciju izmantos, lai noteiktu, vai šie lietošanas veidi rada risku, un novērtētu jebkādu potenciālo ierobežojumu sociāli ekonomisko ietekmi.

2018. gada maijā tika rīkots seminārs ieinteresētajām pusēm, lai pārrunātu nozīmīgākos ar ierobežošanu saistītos jautājumus. Pēc semināra ECHA 2018. gada jūlijā izdeva informatīvu paziņojumu par vielu identificēšanu un mikroplastmasas lietošanas ierobežojumu potenciālo tvērumu.

Aicinājums iesniegt pierādījumus tika izsludināts 2018. gada 28. martā un noslēdzās 11. maijā.