ES iestādes un struktūras

ECHA, ES aģentūru, regulē ES publiskās tiesības, taču tā darbojas neatkarīgi no ES iestādēm (Padomes, Parlamenta, Komisijas u. c.) un tai ir juridiskas personas statuss. Tomēr Komisija ir būtiska ECHA institucionālā ieinteresētā puse un tās pilnvaru īstenošanas partnere.

Komisija savā "līgumu aizbildnes" lomā ir atbildīga par pareizu ES tiesību aktu — līdz ar to arī ECHA dibināšanas regulu— piemērošanu un uzrauga aģentūras publisko līdzekļu izmantošanu, piemēram, veicot aģentūras iekšējo revīziju. Komisijai ir arī trīs vietas aģentūras valdē ar balsošanas tiesībām, un tā piedāvā trīs vietas bez balsošanas tiesībām ieinteresēto personu pārstāvjiem.

Komisijas uzdevumi

Komisija ir atbildīga par ES regulu, ar ko nosaka ECHA pilnvaras (REACH, CLP, Biocīdu un PIC regulu), atjaunošanu un papildināšanu, un tai ir doti tieši uzdevumi saistībā ar vairākiem tajās paredzētajiem procesiem, ieskaitot lēmumu pieņemšanu par noteiktu bīstamu ķīmisko vielu ierobežošanu vai tādu vielu identificēšanu, kam būtu nepieciešamas atļaujas. Tā arī lemj par šo atļauju piešķiršanu saskaņā ar REACH regulu un Biocīdu regulu.

Turklāt Komisija var lūgt ECHA sagatavot priekšlikumus ķīmisko vielu ierobežošanai, vai arī priekšlikumus, lai identificētu tās kā īpaši bīstamas. Tā var arī lemt par īpaši bīstamu vielu identificēšanu, kā arī reģistrācijas dokumentācijas un vielu izvērtēšanu, ja ECHA dalībvalstu komitejā nav panākta vienprātīga vienošanās.

Papildus šiem uzdevumiem Komisija arī sagatavo īstenošanas tiesību aktus, kas nepieciešami, lai īstenotu regulas noteikumus, piemēram:

  • regulu par maksājumiem, kurā noteikti nozares maksājumi par darbībām saistībā ar REACH un biocīdiem, piemēram, reģistrāciju vai licencēšanas pieteikumiem;
  • divas regulas par ECHA Apelācijas padomes darbību un
  • regulu par testēšanas metodēm.

Kopumā Komisijas uzdevums ir izstrādāt ES politikas priekšlikumus par risku pārvaldību un ķīmisko vielu bīstamību, kā arī iesaistīties sarunās par tiem, un šajā sakarā tā var lūgt Aģentūru sniegt zinātniskas konsultācijas, tostarp ES starptautisko pasākumu atbalstam.

Komisijai uzdevumu īstenošanā palīdz komitejas vai citas grupas, ko veido dalībvalstu pārstāvji.

Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāti (ĢD) un ECHA

ECHA uztur sakarus ar dažādiem Komisijas ģenerāldirektorātiem, bet īpaši cieši sakari ECHA ir ar Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorātu (ENTR) un Vides ģenerāldirektorātu (ENV), kas arī atbild par REACH un CLP regulām.

Attiecībā uz aģentūru DG ENTR ir galvenais ģenerāldirektorāts institucionālajos un administratīvajos jautājumos, ieskaitot budžeta un personāla komplektēšanas jautājumus saistībā ar citiem Komisijas dienestiem, un ir atbildīgs arī par vairākiem ES tiesību aktiem, kas saistīti ar ķīmisko vielu politiku (piem., par mēslošanas līdzekļiem, mazgāšanas līdzekļiem, sprāgstvielām).

Vides ģenerāldirektorāts ir atbildīgs par Biocīdu un Iepriekš norunātas piekrišanas (PIC) procedūras regulām, kā arī vada ES pasākumus saistībā ar starptautisko ķīmisko vielu politiku (piemēram, ESAO, Stokholmas un Roterdamas konvencijām, starptautisko ķīmisko vielu pārvaldības stratēģisko pieeju (SAICM).

ECHA arī cieši sadarbojas ar Komisijas Kopīgo pētniecības centru (JRC) jautājumos, kas ietver nanomateriālu riska novērtējumu, biocīdu riska novērtēšanas pārskata programmu un pasākumus, kuru ietvaros izstrādā un apstiprina alternatīvas testēšanas metodēm, kurās izmanto dzīvniekus.

ECHA un Komisijas daudzveidīgās sadarbības rezultātā veidojas ikdienas saziņa visos hierarhijas līmeņos un dažādos kontekstos, piemēram, neformāla darba līmenī, formālos regulatīvos pasākumos vai pārvaldes jomā.

Eiropas Parlaments un ECHA

Eiropas Parlaments kā viena no ES likumdošanas institūcijām atbild par lēmumiem saistībā ar tādu tiesību aktu saturu un galīgo pieņemšanu, ar kuriem regulē un vada ECHA darbu. (Tas tiek darīts kopā ar Padomi, izmantojot tā saukto parasto likumdošanas procedūru.)

Eiropas Parlaments ir arī ES budžeta lēmējinstitūcija un līdz ar to lemj par aģentūras budžeta projektu (ciktāl tas netiek segts ar maksājumu ienākumiem), kā arī piešķir aģentūras attiecīgā gada budžeta izpildes apstiprinājumu vai galīgo apstiprinājumu (pēc revīzijas un tās gada pārskatu galīgās noformēšanas). Jautājumus saistībā ar aģentūras budžetu risina Parlamenta Budžeta komiteja (BUDG) un Budžeta kontroles komiteja (CONT).

Visus jautājumus saistībā ar ECHA pasākumu saturu risina Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja (ENVI), ar kuru aģentūras izpilddirektors ik gadu rudenī rīko viedokļu apmaiņas sanāksmi. ECHA var tikt uzaicināta piedalīties arī citās komitejas sanāksmēs, ja tas ir būtiski attiecīgajām komitejas diskusijām.

Eiropas Parlaments norīko divas neatkarīgas personas darbībai ECHA valdē. Turklāt ENVI var norīkot neoficiālu kontaktpersonu regulārai saziņai ar aģentūru. Aģentūra ad hoc sadarbojas arī ar atsevišķiem Eiropas Parlamenta deputātiem saistībā ar konkrētām tās darba jomām.

Eiropas Savienības Padome un ECHA

Eiropas Savienības Padome kā viena no ES likumdošanas institūcijām atbild par lēmumiem saistībā ar tādu tiesību aktu saturu un galīgo pieņemšanu, ar kuriem regulē un vada ECHA darbu. (Tas tiek darīts kopā ar Parlamentu, izmantojot tā saukto parasto likumdošanas procedūru.)

Padome ir arī ES budžeta lēmējinstitūcija un līdz ar to lemj par aģentūras budžeta projektu (ciktāl tas netiek segts ar maksājumu ienākumiem), kā arī sniedz ieteikumus Eiropas Parlamentam par aģentūras attiecīgā gada budžeta "izpildes apstiprinājumu" vai galīgo apstiprinājumu (pēc revīzijas un tās gada pārskatu galīgās noformēšanas).

Padome ir atbildīga arī par ECHA valdes locekļu iecelšanu, kurus izvirza katra dalībvalsts, kā arī par dalībvalsts komitejas un Biocīdo produktu komitejas locekļu iecelšanu.

Citas decentralizētās ES aģentūras

ECHA regulāri sadarbojas ar citām decentralizētajām ES aģentūrām ar kopējām interesēm saistītos jautājumos, ja tie ir saistīti ar aģentūru attiecīgajām pilnvarām. ECHA ir arī iesaistījusies saprašanās memorandā ar vairākām aģentūrām, lai stiprinātu šo sadarbību: jo īpaši ar informācijas apmaiņas, labākas savstarpējās izpratnes un paplašinātas sadarbības, kā arī, ja iespējams, kopīgu projektu palīdzību.

ECHA sadarbojas arī ar citām aģentūrām, piedaloties ES aģentūru vadītāju un pārvaldes vadītāju tīklos. Šie starpaģentūru forumi darbojas, lai veicinātu sadarbību, koordināciju, kā arī zināšanu un labākās prakses apmaiņu ar ES aģentūru pārvaldes un vadības kopīgajām interesēm saistītos jautājumos. ECHA koordinēs tīklus līdz 2012. gada martam, un līdz 2013. gada martam ietilps tā sauktajā aģentūru trijotnē, kas atbalsta tīklu koordinēšanu un nodrošina nepārtrauktību starp viena gada koordinēšanas termiņiem.

Categories Display

Atzīmēts kā:

(noklikšķiniet uz tagu, lai meklētu attiecīgu saturu)