Noturīgie organiskie piesārņotāji (NOP) ir organiskas vielas, kas saglabājas vidē, uzkrājas dzīvos organismos un rada risku mūsu veselībai un videi. Tie var būt pārnēsāti gaisā, ūdenī vai ar migrējošu sugu starpniecību pāri valstu robežām, sasniedzot reģionus, kur tie nav iepriekš ražoti vai izmantoti. Starptautiskā riska pārvaldība ir nepieciešama, jo neviens reģions nevar atsevišķi pārvaldīt šo vielu radītos riskus.
Kā darbojas NOP?
Stokholmas Konvencija un Orhūsas Protokols paredz NOP regulējumu visā pasaulē. Šie tiesību akti ir ieviesti Eiropas Savienībā ar NOP regulu.
NOP regulas mērķis ir pasargāt cilvēku veselību un vidi, izmantojot īpašus kontroles pasākumus, kas:
- aizliedz vai būtiski ierobežo NOP ražošanu, laišanu tirgū un lietošanu;
- pēc iespējas samazina tādu NOP izlaidi vidē, kas rodas ražošanas procesā kā blakusprodukti;
- nodrošina, ka ierobežoto NOP uzkrājumi ir droši pārvaldīti; un
- nodrošina videi drošu tādu atkritumu utilizāciju, kurus veido vai kas ir piesārņoti ar NOP.
Ķimikālijas, kas identificētas kā NOP, ietver:
- pesticīdus (piemēram, DDT);
- industriālās ķimikālijas (piemēram, polihlorētos bifenilus, ko plaši izmantoja elektroaprīkojumā); vai
- neparedzētus blakusproduktus, kas radušies rūpnieciskos procesos, noārdīšanās vai sadegšanas gaitā (piemēram, dioksīni un furāni).
Saskaņā ar NOP regulu ECHA palīdz identificēt jaunus NOP un iesniedz priekšlikumus par tiem no ES Stokholmas Konvencijai. Aģentūra saņem un apstrādā informāciju no dalībvalstīm, kas ievieš regulu, un apkopo to Savienības pārskatā. Tāpat ECHA sniedz atbalstu, nosakot nepieciešamās turpmākās darbības ES NOP Savienības ieviešanas plānam.
ECHA Izpildes forums koordinē dalībvalstu iestāžu tīklu, kas ir arī atbildīgs par regulas izpildi.
