Nanomateriāli ir ļoti mazi. Patiesībā tie ir ļoti, ļoti sīki. Tomēr tie var būtiski ietekmēt Jūsu ikdienas dzīvi, un tieši tāpēc par tiem ir svarīgi un interesanti uzzināt.

Nanomateriāli ir īpaši vairāku iemeslu dēļ, tomēr viena īpašība padara tos ārkārtīgi vērtīgus — to izmērs. Nanomateriāli ir līdz pat 10 000 reižu mazāki par cilvēka mata biezumu. Šā miniatūrā izmēra dēļ tie ir ļoti vērtīgi un praktiski pielietojami.

Nanomateriāli ir visur

Nanomateriāli jau daudzus gadus tiek izmantoti dažādās jomās, tomēr tie ir atrodami arī dabā, piemēram, vulkānu radītajos pelnu mākoņos, jūras vējos un ugunsgrēku dūmos.

Citiem vārdiem sakot, nanomateriāli nav tikai laboratorijās ražoti. Savukārt nanotehnoloģijas ir ļāvušas cilvēkiem izveidot materiālus, kuros tiek izmantotas nanoformas, ko izmantojam aizvien vairāk, jo šādām vielām ir vairākas priekšrocības, kādu nav lielāka izmēra vielām.

Ja, piemēram, pārklājam plastmasas krēslus, kas stāv mūsu dārzā, ar nanotitāna dioksīdu, to virsma pati sevi attīra. Uz šāda pārklājuma ūdens veido nevis pilītes, bet gan ūdens plēvi. Netīrumi izšķīst ūdens plēvē, un nākamais lietus vienkārši noskalo netīrumus, notīrot krēslus.

Izmērs ir ļoti svarīgs, tomēr tas nav vienīgais būtiskais aspekts

Tātad svarīgākais ir izmērs, vai ne? Jā un nē. Noteikt, kad materiāls kļūst par nanomateriālu, nav nemaz tik vienkārši. Nanomateriālam var būt citādas īpašības nekā tai pašai vielai lielākā izmērā. Tas nozīmē, ka, mainoties no lielas formas uz nanoformu, materiālam var mainīties īpašības, bet tas, kādā izmērā šīs izmaiņas notiek, ir atkarīgs no konkrētās vielas.

Tad kas tieši ir nanomateriāli?

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir bijis tik grūti vienoties par jēdziena “nanomateriāli” definīciju. Eiropas Komisija ir definējusi nanomateriālus kā kaut ko, kas satur 1–100 nanometrus garas daļiņas. Salīdzinājumam var minēt, ka vīruss, kas noslēpies uz durvju roktura un var inficēt Jūs ar gripu, ir 100 nanometrus garš.

Citi uzskata, ka izmērs nav pats svarīgākais aspekts. Viņi apgalvo, ka ar definīciju patiesībā jāakcentē nanodaļiņu inovatīvās īpašības. Un, kā jau minējām, inovatīvās īpašības ne vienmēr ir vērojamas konkrētā izmērā vai tieši 100 nanometru garumā, tāpēc definīcija, kas balstās tikai uz izmēru, nav pilnīga.