Kurš ir atbildīgs par ķīmisko drošību?
-
Ķīmiskās vielas mūsu dzīvē
- Vai notiek testēšana uz dzīvniekiem?
- Lietojiet darbā ķimikālijas, ievērojot drošību
- Kuras ķīmiskās vielas rada apdraudējumu?
- Vai pastāv drošākas alternatīvas?
- Kā var droši izmantot ķīmiskās vielas?
- Kādēļ ķīmiskas vielas ir svarīgas?
- Kurš ir atbildīgs par ķīmisko drošību?
- Kā ES tiesību akti par ķīmiskām vielām uzlabo mūsu dzīvi
- Kāpēc nanomateriāli ir svarīgi?
Kurš ir atbildīgs par ķīmisko drošību?
Lai uzlabotu mūsu dzīves kvalitāti, ikdienā lietojamos produktos tiek izmantotas tūkstošiem ķīmisko vielu, kas ir gan dabā sastopamas, gan arī mākslīgi radītas. Tomēr ne vienmēr ir pieejama visaptveroša informācija par sekām, ko šīs vielas atstāj uz mūsu veselību un vidi. 2006. gadā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par jaunu ķīmisko vielu likumu REACH. Viens no regulas mērķiem ir iegūt informāciju par lietošanā jau esošajām ķīmiskajām vielām Eiropas Savienībā, lai tās varētu droši izmantot, un pakāpeniski izslēgt bīstamākās no tām.
Mērķis: droša ķīmisko vielu lietošana
Ja netiek ievēroti kontrolēti apstākļi, bīstamās ķīmiskās vielas nonāk tur, kur tās nedrīkst būt - cilvēku organismā, augos, dzīvniekos, ūdenī un augsnē. Lai rastu risinājumu šai problēmai, REACH regulā ir noteikts, ka uzņēmumu pienākums ir palielināt zināšanas par ķīmiskajām vielām, ko tie ražo, un nodrošināt ar šādu informāciju savus klientus. Tas uzlabo mūsu izpratni un palielina apziņu par ķīmisko vielu lietošanu un to bīstamību.
Lai panāktu drošu ķīmisko vielu lietošanu, daudziem dalībniekiem tiek uzlikta kopīga atbildība.
Nozare ir atbildīga par ķīmisko vielu risku pārvaldīšanu un sniedz drošības informāciju par tiem. Lai lietotāji varētu droši rīkoties ar ķīmiskajām vielām, REACH regula uzliek ražotājiem un importētājiem pienākumu apkopot un izplatīt informāciju par savu ķīmisko vielu īpašībām. Nozares pienākums ir ievērot tādus aizsardzības pasākumus, kā, piemēram, ierobežojumus vai licencēšanu.
Klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas regulas (CLP) mērķis ir panākt, lai darba ņēmējiem un patērētājiem Eiropas Savienībā būtu pieejama skaidra informācija par apdraudējumiem, ko rada ķīmiskās vielas. Nozares pienākums ir identificēt katru bīstamo ķīmisko vielu (vielu vai maisījumu, ko tā ražo), kas var radīt kaitīgu ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Nozares pienākums ir klasificēt ķīmiskās vielas atbilstoši noteiktajiem apdraudējumiem. Lai lietotāji - darba ņēmēji vai patērētāji, skaidri apzinātos ķīmisko vielu iedarbības sekas un izdarītu pamatotu izvēli, iegādājoties produktus, ko tie izmanto, ķīmiskās vielas marķē atbilstoši ķīmisko vielu bīstamajām īpašībām.
Saskaņā ar Biocīdo produktu regulu (BPR) piegādātāju pienākums ir sniegt informāciju par šādām vielām. Visiem biocīdiem produktiem pirms to laišanas tirgū ir jāsaņem licence, ko izsniedz ECHA vai valsts iestādes. Aktīvās vielas, ko satur šis biocīdais produkts, ir iepriekš jāapstiprina.
ECHA darbojas kā centrālais punkts, kas pārvalda nozaru sniegto informāciju. Aģentūra publicē savā tīmekļa vietnē informāciju par ķīmiskajām vielām, kas līdz šim reģistrētas saskaņā ar REACH regulu, un to klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas prasības. Arī ECHA tīmekļa vietnē ir pieejama informācija par biocīdām vielām un produktiem.
ECHA ne tikai publisko šādu vielu datu bāzi, bet arī izvērtē nozaru sniegto informāciju par ķīmiskajām vielām, ko tās ražo, un koordinē biocīdo vielu apstiprināšanas un licences izsniegšanas procesu. Ja dati ir nepietiekami, ECHA var pieprasīt vairāk informācijas par tiem. Uzlabojot zināšanas un izpratni par ķīmiskām vielām, laika gaitā tiks likvidētas visvairāk bīstamās vielas un aizstātas ar drošākām.
Dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir galvenā loma drošas ķīmisko vielu lietošanas nodrošināšanā. Tām ir cieša sadarbība ar ECHA un Eiropas Komisiju. Valsts iestādes novērtē reģistrētās vielas un cieši iesaistās ECHA novērtēšanas lēmumu pieņemšanā. Dalībvalstis var ierosināt uzlikt ierobežojumus uz ķīmiskajām vielām, ja to riski ir jārisina ES līmenī. Tās var ierosināt identificēt šīs vielas kā vielas, kas potenciāli rada ļoti lielas bažas. Arī dalībvalstis izvērtē biocīdo produktu pielietošanu.
Valsts tiesībsargājošās iestādes ir atbildīgas par to, lai uzņēmumi ievērotu tiesību aktus par ķīmiskajām vielām.
Drošība starptautiskā kontekstā
Lai gan Eiropas Savienība ir pasaules līderis visnovatoriskāko tiesību aktu pasaulē attiecībā uz ķīmiskajām vielām, tā nav vienīgā, kas vēlas samazināt ikdienā izmantoto ķīmisko vielu radītos riskus. Tai ir starptautiska līmeņa sadarbība ar Eiropas Ķimikāliju aģentūru ķīmisko vielu drošas lietošanas pārvaldībā, kas balstīta uz savstarpējo vienošanos, ko izstrādājusi Apvienoto Nāciju Organizācija.
Saistība ar citiem ES tiesību aktiem
Bīstamo ķīmisko vielu novērtēšana saskaņā ar regulu REACH ir tikai viens no veidiem, kā kontrolēt to lietošanu. REACH regula paredz vispārēju pieeju, kā samazināt bīstamo ķīmisko vielu izmantošanu Eiropā. Tas, protams, ir ieguvums arī citu ES tiesību aktu mērķiem.
- Ūdens pamatdirektīva
Direktīva stājās spēkā 2000. gadā. Direktīva nosaka vides kvalitātes standartus attiecībā uz ūdens resursu apsaimniekošanu un aizsardzību visā ES. Viens no direktīvas aspektiem ir noteikt ķīmiskos piesārņotājus, kas rada lielas bažas. Lai identificētu piesārņotājus, Ūdens pamatdirektīva var izmantot informāciju, kas tiek nodrošināta ar REACH starpniecību. - Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs (PRTR) Ūdens pamatdirektīva
Tika ieviests 2006. gadā. Reģistrā apkopoti vides dati, ko iesūtījušas dalībvalstu nozares. Reģistrs aptver deviņas tautsaimniecības nozares, no kurām viena ir ķīmiskās rūpniecības nozare. - Direktīva par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu (RoHS direktīva)
Stājās spēkā 2006.gada 1. jūlijā. Direktīva ierobežo (ar izņēmumiem) sešu bīstamo vielu izmantošanu dažāda tipa elektrisko un elektronisko ierīču ražošanā. - Direktīva par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)
Direktīva nosaka savākšanas, uzglabāšanas un pārstrādes mērķus elektriskajiem produktiem, un ir daļa no likumdošanas iniciatīvas, lai atrisinātu problēmu ar milzīgo elektropreču atkritumu daudzumu. - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū
ES tiesību akti regulē augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecību un izmantošanu un to atlieku līmeņus pārtikā. - Tiesību akti par konkrētām ķīmiskām vielām
Piemēram, par mēslošanas līdzekļiem un mazgāšanas līdzekļiem - Regula par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm
EU Privacy Disclaimer
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantoti sīkfaili, lai nodrošinātu Jums vislabāko lietojumu mūsu tīmekļa vietnēs.